Sarunas dzejā un mūzikā

… ir Daces Priedes mazais muzikālais sirds teātris. 

Divas sarunas par Latviju, par tās varoņiem, kuri jāgodā un jāatceras, jo bez viņiem nebūtu mūsu valsts.

 

Un sarunas par to, cik šodien maksā brīvība, jo 

Es brīvības bulvārī stāvu, kur brīvību atņemt var viegli kā tramvajā naudas maku. Kur brīvība lēta kā solījumi un dārga kā dzīvoklis centrā. Kur brīvība spoža kā auto slapja asfalta krāsā un spoža kā bāreņa asara pie Disneja pasaules logiem.

Sarunas par sievieti un māti. Sarunas, kuru laikā raud zāle un raudam mēs. Sarunas, kur nepastāv siena – mēs uz skatuves, jūs – zālē. Mēs esam viens vesels, jo, kamēr mazs, brūns teliņš …

 

Imanta Ziedoņa Epifānijas. Šo sarunu laikā milzīgā skolas zālē valda dziļš klusums, jo jaunieši klausās ….

Sarunas par atbildību, jo “Mums vienas asinis tev un man”. Sarunās piedalās Lote – 6 gadus veca Austrumeiropas aitu sune, kura reiz piedzīvojusi sāpīgu nodevību, joprojām ļoti, ļoti mīl cilvēkus un cilvēka bērnus. Lote ir Daces stāsta par Vilceni prototips.

Viņa mani ieveda mežā un piesēja pie koka. Es tur sabiju ilgi, tik ilgi, ka man vairs nebija spēka pretoties tiem cilvēkiem, kas mani atsēja, ielika mašīnā un aizveda uz vietu, kur bija daudz suņu. 

Man garām gāja cilvēki, dažādi cilvēki, citi, nepaskatoties aizgāja garām, citi apstājās un nolūkojās manī un tad es viņus aprēju. Tā tas turpinājās līdz brīdim, kad ieraidzīju Viņu. Viņš bija atnācis līdzi kādai sievietei. Viņš tik ļoti man atgādināja Vilku, ka es ieraudājos …

 

Vilcene ar savu vilkuDP_gramata_vaks_2

Šobrīd gatavojam :

Programmu pašiem mazākajiem.

Programmu ar Raiņa un Aspazijas dzeju

Lai mūs satiktu un dzirdētu – Jums jāizvēlas sarunu temats un mums jāpiezvana!

Komentēt